Paldies Ingars Gusāns par atļauju izmantot viņa darba tekstu. Vairāk par 2019. gada Latvijas metālmūzikas albumu noformējumiem skatīt šeit – http://journals.rta.lv/index.php/SIE/article/view/5054/4734

DRUUN

Noformējumu raksturojums tiek sākts ar nozīmības ziņā necilāko ierakstu, kas parasti tiek izmantots kā grupas mēģinājums iepazīstināt ar savu daiļradi. Tas ir demo ieraksts, ko veikusi grupa „Druun”, kas ierakstu arī nosaukusi „DemoŠāda veida noformējums ir salīdzināms ar 90. gadu skandināvu black metal (tā kā vairāki apakšžanru nosaukumi ir grūti tulkojami latviešu valodā, vai arī to tulkojumi ir neveikli, stilu apzīmējumi ir atstāti angļu valodā) grupu („Darkthrone”, „Carpathian Forest”, „Burzum” u.c.) albumu vāciņiem, Gusans, 2020. Latvijas 2019. gada metālmūzikas albumu vāciņu noformējums piemēram, albumi „Ravishing Grimness” (Darkthrone, 1999), „Panzerfaust” , „Bloodlust and Perversion” (Carpathian Forest, 1997) un „Nordavind” (Storm, 1995) u.c. Šīs grupas pauda antikristietības, sātanisma un pagānisma idejas ar aicinājumiem atgriezties pie dabas, saknēm, dabiskā, tādējādi arī albumu vizuālais noformējums bieži vien liecināja vai nu par dabas varenību, vai par pirmatnējiem spēkiem, vai par tumsu un bailēm tās priekšā, vai par nezināmo un neizdibināmo. Latvijas apvienības „Druun” ieraksta noformējums ļauj nojaust kokus uz pakalna un iespējamo cilvēka vai kādas citas būtnes neskaidru tēlu, kas noformējumam piešķir mistisku noskaņu. Šāda tipa noformējumu droši vien ir noteicis arī grupas spēlētais mūzikas stils, kas tiek apzīmēts kā doom/death/folk metal mūzika, kas iemieso drūmuma, nāves neizbēgamības, nolemtības sajūtas (Kahn-Harris, 2007), kuras iespējams atsvaidzina tieši folkelementu izmantojums. Arī grupas pieteiktā tekstu tematika – Baltijas mitoloģija un dziesmu nosaukumi: „Vadātājs”, „Nakts ragana” un „Veļu laiks” apliecina, ka šāds attēls nav izvēlēts nejauši, jo ar neskaidrā silueta palīdzību tas ļoti labi der kā jebkuras šī demo ieraksta dziesmas ilustrācija. Uzrakstu neizmantošanu var skaidrot arī ar grupas sajūtām, ka šis ir demo ieraksts, kas ir tikai sākums, sava ceļa meklējums, kaut kas vēl nenoformējies un neizveidojies, tāpēc arī bez stabila nosaukuma. Jāatzīmē, ka parasti jau aplikācijās blakus attēlam tiek dots vismaz grupas nosaukums, tāpēc rodas situācijas, kur var mierīgi iztikt ar attēliem bez nosaukumiem, ļaujot klausītājam vērtēt vizuālo noformējumu bez uzrakstiem. Protams, tā var būt arī vienkārši paviršība, nevērība pret noformējumu, kas var darboties divējādi, no vienas puses pozitīvā nozīmē – vēlme dzirdēt, kas tad slēpjas zem tā visa, no otras puses jebkādas intereses trūkums, jo nav neviena uzraksta, kam pievērst uzmanību.

Pašās 2019. gada beigās, 30. decembrī, grupa „Druun” izdeva savu debijas albumu „Veļu laiks” (3. attēls), kura vizuālais noformējums ir minimālistisks un raisa asociācijas ar black metal grupām, kur jau apakšžanra nosaukumā ir vārds black ‘melns’. Daudzām šīm apvienībām, kā arī viņu mūzikas stilu raksturojošiem elementiem, piemēram, grupas bildēm, logo, žurnāliem, uzlīmēm u.c. ir izteikts melnbalts raksturs, piemēram, grupas „Taake” albumi (Taake), grupas „Emperor” dalībnieka foto (Emperor) vai žurnāls „True Norwegian Black Metal” (TNBM). Latvijas grupa „Druun”, turpinot jau demo ierakstā iesāktos tematus par baltu mitoloģiju un izceļot rudens kluso, pārdomām bagāto, drūmo veļu laiku – mirušo dvēseļu barošanu, ir centusies atbilstoši pārnest veļu laika atmosfēru uz albuma vāciņu, kas kopā ar veco druku atgādinošiem burtiem rada savdabīgu noskaņu. It kā pasaules metālmūzikai tipisks, bet Latvijas metālskatuvei kādu laiku neredzēts, tāpēc uzmanību piesaistošs noformējums, kas, autorprāt, vairāk idejiski saistās ar grupas lirikas tematiem nekā ar grupas spēlēto mūziku.

EREMOS

Grupa „Eremos” savam noformējumam ir izvēlējusies pasaulslavena holandiešu mākslinieka Jana Līvena (Jan Lievens (1607-1674)) mākslas darbu „Svētais Hieronīms meditē alā” (Lievens, 1630), kas sasaucas ar albuma nosaukumu The Glass Mind Of A Recluse ‘Vientuļnieka stikla prāts’. Arī šajā noformējumā tiek ievērots biežāk sastopamais nosaukumu izvietošanas stils – grupas logo augšā, albuma nosaukums lejā. Bieži nosaukumiem, kas nav gari, tiek izmantots centrēts teksts (skat. 4., 5. attēlus), kas „labāk piemērots virsrakstiem” (Bergstrems, 2009, p.107), jo albuma vāciņš tomēr ir sava veida reklāma. To apliecina arī verzāļu lietojums attiecībā uz grupas un/vai albuma nosaukumu (skat. 4., 7., 8. attēlus). Grupas „Eremos” logo nav viegli atšifrējams, bet tas ir pietiekami uzmanību saistošs. Salīdzinot ar oriģinālgleznu, izmantotajam attēlam ir uzlikts sarkans tonējums, nomainot 17. gadsimta noskaņu uz asiņanaināku, nolemtāku, kas ir atbilstoša grupas spēlētajam blackened death metal apakšstilam. Turklāt ļoti iespējams, ka vāciņa noformētājs pilnīgi neapzināti darbojās metālmūzikas žanra tradīcijās, kuru pētījumi liecina, ka attiecībā uz vāciņu vizualizāciju „dominējošā krāsa ir melna, speciāli izmantota kā pamats pārējam dizainam. Sarkanā ir otrā svarīgākā krāsa” (Weinstein, 2000, p. 29). Kopumā tas ir veiksmīgs un uzmanību saistošs noformējums, kas pierāda mūziķu spēju atrast savu noskaņojumu jau zināmos mākslas darbos, tādējādi veicinot arī šo mākslas darbu kontinuitāti un atpazīstamību. Līdzīgi ir rīkojusies grupa „Morbid Angel” (Morbid Angel, 1991), izmantojot beļģu simbolista Žana Delvilla (Jean Delville) gleznu The Treasures of Satan ‘Sātana bagātības’, savukārt pašmāju apvienība „Skyforger” (Skyforger, 1998) albumu vizualizēja ar gleznotāja Voldemāra Vimbas darbu „Kauja pie Saules, 1236”.